Содержание к диссертации
Введение
1. Patrtju uzvedbas ptjumu teortisk pieeja ekonomikas zintn
1.1. Patrtju uzvedba k zintnisks teorijas jdziens
1.2. Patrtju uzvedba ekonomik – ts tipi un rjie ietekmes faktori
1.3. Patrtju uzvedbas ekonomiskie modei
1.3.1. Ienkumu sadalanas modei
1.3.2. Mrketinga modei
1.3.3. Ekonomisks psiholoijas modei
1.3.4. Patria ekonomiskie modei
1.3.5. Dona Keinsa makroekonomiskais modelis
1.3.6. Modeu izmantoanas iespjas ptjum
Pirms nodaas kopsavilkums
2. Latvijas un ts reionu patrtju uzvedbas stvoklis un dinamika
2.1. Patrtju uzvedbas stermia un ilgtermia faktori
2.2. Latvijas patrtju uzvedbas struktra un dinamikas stvoklis
2.3. Mjsaimniecbu ietekme uz reionls ekonomikas attstbu
2.4. Nodoku ietekme uz patrtju uzvedbu un labkljbu
2.5. Galvenie patrtju uzvedbu un labkljbu ietekmjoie nodoki Latvij
2.5.1. Iedzvotju ienkuma nodoklis
2.5.2. Pievienots vrtbas nodoklis
2.5.3. Pievienots vrtbas nodoklis prtikas produktiem
Otrs nodaas kopsavilkums
3. Socilekonomisko faktoru ietekme uz patrtju uzvedbas stvokli un dinamiku: mrana un novrtjums
3.1. Ienkumu, raoanas, bezdarba un cenu dinamika: reionlais aspekts
3.1.1. Mjsaimniecbu ienkumi
3.1.2. Iztikas minimums un miniml darba alga
3.1.3. Bezdarba dinamika un patrtju konfidence Latvij
3.1.4. Cenu dinamika un patrtju konfidence Latvij
3.1.5. Patrtju uzvedbas socilekonomisko faktoru korelcija
3.2. Patrtju izdevumi, uzkrjumi un kreditana: reionlais aspekts
3.2.1. Mjsaimniecbu izdevumi
3.2.2. Prtikas produktu izvle k patrtju uzvedbas faktors
3.2.3. Finanu stvoka uzlaboans k patrtju uzvedbas faktors
3.2.4. Latvijas mjsaimniecbu patria sadale atkarb no kvintiu grupas k patrtju uzvedbas faktors
3.2.5. Uzkrjumi un mjsaimniecbu kreditana reiona ekonomik k patrtju uzvedbas faktors
3.3. Patrtju konfidences dinamika reiona ekonomik
3.3.1. Patrtju konfidences faktoranalze un klasterizcija Latvij: reionlais aspekts
3.3.2. Patrtju uzvedbas faktori Daugavpil Tres nodaas kopsavilkums
Nobeigums problmas un prieklikumi to risinanai izmantoto
Bibliogrfisko avotu saraksts pielikumi
- Patrtju uzvedba ekonomik – ts tipi un rjie ietekmes faktori
- Dona Keinsa makroekonomiskais modelis
- Nodoku ietekme uz patrtju uzvedbu un labkljbu
- Latvijas mjsaimniecbu patria sadale atkarb no kvintiu grupas k patrtju uzvedbas faktors
Patrtju uzvedba ekonomik – ts tipi un rjie ietekmes faktori
Tmas izvles pamatojums, argumenti un motvi Promocijas darba tmas izvli un uzrakstanu ietekmja autora zintnisks intereses, k ar piederba Latvijas patrtju lokam. pai saistos bija jautjums par patrtju uzvedbas ptanas iespju ar faktoranalzes paldzbu.
Ptjuma aktualitte
Patrtju uzvedbas stvokli un dinamiku daudzi ptnieki uzskata par svargu nosacjumu iekj pieprasjuma pieaugumam un ekonomiskajai stabilittei sabiedrb. Uz to noteiktas cerbas liek iekjie un rjie investori izvloties izdevgus kapitla ieguldanas objektus. Turklt, patrtju uzvedbu vienmr nosaka dadi ekonomiski un neekonomiski faktori. Japlko o faktoru sistma, lai noteiktu patrtju uzvedbas stvoka un dinamikas patnbas Latvijas un ts reionu ekonomik, novrttu iespjas no patria un uzkrjuma pozcijm, k ar formultu nepiecieamos nosacjumus stabilai un ldzsvarotai attstbai.
Patrtju uzvedba veidojas un funkcion tirgus apstkos, kur raotja galveno jautjumu risinanas pamatbze (kas?, k?, cik? un kam tiek raots?) ir ekonomik izveidojusies patrtju orientciju un prioritu sistma.
Tpc ekonomikas teorij un praks ir svargi zint eso pieprasjuma, galveno patrtja priekrocbu izmaiu un patrtju uzvedbas iespjamo scenriju Latvijas reion.
Latvijas iekj pieprasjuma dinamikai 2000. – 2009.gada period piemt pretrungas tendences. Skotnji, un it pai pc valsts iestans Eiropas Savienb, pastvja pieprasjuma pieaugums. 2006.gad patrtju pieprasjums (mjsaimniecbu galapatria izdevumi) sastdja 65,16% IKP struktr. Ldz ar krzes skanos Latvij 2008.gad pazeminjs iekjais pieprasjums. Mjsaimniecbu galapatria izdevumi samazinjs ldz 62,89% IKP struktr. Turklt patria btisku dau veido mjsaimniecbas, kuru ienkumi ir mazki par iztikas minimumu (26,0% – 2008.gad). 2007.gad Rg bija 0,4% nabadzgo iedzvotju, Rgas rajon – 10%, Zemgal – 8,2%, Kurzem – 14,6%, Vidzem – 19%, Latgal – 20%. Tas btiski ietekm gan patrtju pieprasjumu kopum, gan Latvijas reionu ekonomisks attstbas nevienldzbu. Ir jveicina valsts reionu vienldzgks ekonomikas iekj pieprasjuma pieaugums, balstoties uz nodarbintbas, ienkumu un patrtju konfidences pieaugumu.
Problmas zintnisks izstrdes pakpe
Ekonomikas zintn vienmr liela uzmanba tikusi veltta patrtju uzvedbas teorijai. Taj savu nozmi saglab rzemju autoru patrtju uzvedbas secinjumi un postulti, kas tika izstrdti klasisks un neoklasisks pieejas ietvaros (A.Maralls, V.Pareto, D.Keinss, D.Hikss), k ar keinsisma un neokeinsisma virzien, institucionlo un neoinstitucionlo teoriju ietvaros (T.Veblens, R.Kouzs, T.Eggertssons).
Ekonomisk pieeja patrtju uzvedbai problmas izvles kontekst piedvta S.Kuzeca, D.Neimaa, H.Hotellinga darbos, patrtju prioritu socilpsiholoisko koncepciju attsta R.Blekuella, D.Katonas, D.Koulmena, P.Miniarda, D.Enela un citu autoru ptjumi, kuros patrtja uzvedbas analze veikta, emot vr savstarpjo sabiedrisko strukturlo saiku ietekmi.
K.Levina, D.Njkomba, V.Makgaira, D.Hodsona ptjumos, kuru nosaukums ir „jaun mrketinga pieeja” jeb „uzvedbas mrketings”, galven uzmanba tiek pievrsta patrtja individuls uzvedbas kultras patnbm un socili psiholoiskajm sastvdam.
Krievij galven uzmanba tiek pievrsta matemtisko metou izmantoanai un patrtju izdevumu struktras izptei. Tas tika formults G.Baikova, A.Danilova, A.Karapetjana, A.Levina, A.Ovsjaikova, A.Orlova, A.Rimaevska darbos, kur tika aplkoti tdi jautjumi k optimla patrtju izdevumu struktra, ienkumu lmea un patrtju izdevumu struktras atkarba. S.Aukucioneka, S.Dzarzasova, A.Oleinikova, J.Osevia un citu autoru darbos paa vieta ir patrtju uzvedbas patnbu izptei, emot vr saimniekoanas subjektu ekonomisko mentalitti tirgus ekonomikas veidoans apstkos. Interesi izraisa ar „vidjs klases” patrtju uzvedbas kvantitatvie vrtjumi, ko izstrdja L.Grigorjeva, J.Avramova, L.Ovarova, T.Komarska.
J.Veselova, L.Gerikovas, T.Zaslavskas, V.Radajeva un citu autoru ptjumi veltti ekonomiski socioloiskajm pieejm tirgus izpt un patrtju uzvedbas ekonomiski socioloiskajiem aspektiem. Starpdisciplinrs pieejas patrtju uzvedbas socili psiholoisko pamatu izpt piedvtas G.Andrejevas, G.Diligenska, A.Lurijas darbos.
Latvijas patrtju potencils, k ar patrtju reionls patnbas un to kvalitatvie un kvantitatvie indikatori aplkoti V.Praudes, V.Voronova, I.Vanaga, A.Egltes, A.Meihova, A.Bievskas, L.Fadejevas, K.Kalnbrzias, V.Nikitinas, L.Meleces, V.Pirksta darbos. Iepriekjos gados mjsaimniecbu budetu ptanu bija veicis LZA akadmiis Oerts Krasti, radot un ievieot mjsaimniecbu budetu izpt deciu un kvintiu grupjumus. Zintnieki O.Krasti un I.Ciemia veica ptjumus par mjsaimniecbu apmierintbas indeksa aprinanu, prtikas produktu patriu, mjsaimniecbu patria struktras izvrtjumu un citus ptjumus. Tau kopum var apgalvot, ka gan Latvijas, gan rvalstu literatr patrtju uzvedbas vienota koncepcija tirgus ekonomikas apstkos pabeigt veid nav formulta. Neatrisinta paliek patrtju uzvedbas btisku izmaiu problma msdienu ekonomik. Ir jizskata dadi jautjumi, kas tiek saistti ar o problmu. K mains patrtju uzvedba un priorittes? Cik tri un kdu faktoru ietekm tas notiek? Pamatojoties uz kdiem kritrijiem jpards patrtju uzvedbas patnbm? Kda ir patrtju izdevumu struktra Latvijas reionos? o jautjumu aktualitte un nepietiekam izpte va noteikt patrtju uzvedbas faktoru problemtiku msdienu Latvijas reionu ekonomik atsevi ptjuma tm.
Ptjuma mris un uzdevumi noteica promocijas darba struktru un loiku. Promocijas darbs sastv no ievada, trijm nodam, nobeiguma, bibliogrfisk saraksta un pielikumiem.
Pirmaj noda „Patrtju uzvedbas ptjumu teortisk pieeja ekonomikas zintn” izanalizti ekonomikas zintnes uzskati par patrtju (mjsaimniecbu) uzvedbu msdienu Latvijas un rzemju zintniskaj literatr. Patrtju uzvedba tiek ptta mjsaimniecbs. Patrtju uzvedbas izptes teortisko pieeju apkopoanas rezultt atkltas patrtju uzvedbas analzes msdienu tendences, aplkoti patrtju uzvedbas ekonomiskie modei, nodalti trs patrtju uzvedbas tipi atkarb no iztikas minimuma: tradicionlais, tolerantais, aktvais. Izskatti ekonomiskie – neekonomiskie, rjie – iekjie socilekonomiskie faktori un to struktra.
Otraj noda „Latvijas un ts reionu patrtju uzvedbas stvoklis un dinamika” tiek aplkots patria groza stvoklis un struktra, patria budets, ienkumi, patria izdevumi, materil stvoka panovrtjums, patria ietekme uz reionls ekonomikas attstbu, galveno nodoku ietekme uz patrtju labkljbu un uzvedbu, izskatti patrtju uzvedbas ilgtermia – stermia socilekonomiskie faktori un to struktra. Treaj noda „Socilekonomisko faktoru ietekme uz patrtju uzvedbas stvokli un dinamiku: mrana un novrtjums” tiek aplkoti rjie faktori (ienkumi, rpniecba, nodarbintba, bezdarbs, cenas, k ar ietveroie socilekonomiskie parametri), iekjie faktori (izdevumi, patri, uzkrjumi, kreditana), patrtju uzvedbu determinjoie procesi. ie faktori va noteikt strukturls patnbas un dinamisks tendences Latvijas patrtju uzvedbas reionlaj model. aj noda tiek pamatota nepiecieamba pielietot indikatvo un faktoranalzi, izptot patrtju uzvedbu msdienu ekonomik. Tiek aplkota ienkumu, raoanas, bezdarba un cenu dinamika reiona ekonomik, sniegts to saldzinjums ar patrtju izdevumu, uzkrjumu un kreditanas dinamiku Latvijas reionlaj ekonomik NUTS 2 lmen.
Sniegts reiona patrtju konfidences dinamikas vrtjums Latvij, pamatojoties uz indeksu metodi. Sniegti Latvijas (divu galveno ts reionu) un Daugavpils patrtju uzvedbas faktoranalzes rezultti atkarb no mrjumu rezulttiem, kas veikti, piedaloties autoram.
Dona Keinsa makroekonomiskais modelis
Miniml patria groza (iztikas minimuma, miniml patria budeta) aprina metodika izmanto normatvo metodi pie naturli – mantisk patria apjoma, kas robeojas ar fizioloisks izdzvoanas lmeni, bet vajadzbas pc neprtikas precm un pakalpojumiem tiek noteiktas procentul attiecb pret prtikas izdevumu vrtbu, kura tika noteikta mjsaimniecbu budetu izlases statistisko ptjumu gait mazk nodrointajm mjsaimniecbm (Lomele K., Bierande R. 2009). Iztikas minimuma apjoms tiek aprints darbspjg vecuma iedzvotjiem, kuri nodarbinti vidji smag darb un neparedz iespjas tos diferenct pc darba smaguma pazmm, kas btiski ietekm sortimentu, patria normas un prtikas sastvu, pietiekamus darbaspjas atjaunoanai un patrtja veselbas saglabanai. Minimlo preu un pakalpojumu patria normatvu noteikana izklstta Ministru Kabineta dokumentos un Latvijas Republikas Labkljbas ministrijas izstrds (Patrtju tiesbu aizsardzbas likums, 1999). Patria groz, kuru izmanto, lai noteiktu minimlo budetu, precizta prtikas produktu satura enertisk vrtba, neprtikas preu sortiments, to nolietoans termii pc pozciju virknes, izdevumi pakalpojumiem sadzves priekmetu remontam, paredzti uzkrjumi dzvojams platbas iegdei (celtniecbai, uzlaboanai) (skat. 1.pielikumu). Prtikas produktu enertisk vrtba vrieiem darbspjg vecum, veidojot patria grozu, sastda 2881 kkal/diennakt saska ar Pasaules Veselbas aprpes organizcijas rekomendcijm, kuras nosaka nepiecieamo olbaltumvielu (it pai dzvnieku izcelsmes) un enerijas daudzumu vienam mjsaimniecbas loceklim. Produktu un pakalpojumu uzskaitjum nav iespjas emt vr visu reionlo, nozaru un vecuma patria pabu kopumu. Cenas jautjumi ir jem vr, veidojot reionlos patria grozus, balstoties uz kuriem jveic miniml budeta vrtbas dinamikas novroana. Pc demogrfijas zintnes ieteikumiem, lai nodrointu iedzvotju dabisko pieaugumu, piln mjsaimniecb (vrs, sieva) jbt vidji 2,1 – 2,3 brniem, emot vr mirstbas rdtju brnu vecum. Palaik Latvij zems dzimstbas d brnu skaits uz mjsaimniecbu ir 1,2 brni (Андерсоне Л. 2006, c.18). aj situcij tagad un tuvkaj perspektv draud negatvas sekas, ne velti specilisti to vrt k demogrfiski nelabvlgu. Pc autora domm, da stvoka galvenais iemesls ir zemais ienkumu lmenis, kas neauj apgdt vairk par vienu brnu pie pastvoajm produktu un pakalpojumu patria normm oficili apstiprintaj patria groz. No visa patrtju uzvedbas neekonomisko faktoru kopuma, nosakot minimumus, vr tiek emts dzimums, nodarboans veids, k ar teritorijas un klimatiskie faktori. Vj patrtju uzvedbas neekonomisko faktoru izpratne ir saistta ar patrtja priekrocbu unifikciju. Patrtju uzvedbas tipu klasifikcijas pamat ir iztikas minimums. Autors apskats iztikas minimumu ietekmjoo faktoru patnbas.
Minimlais patria budets. Minimlais patria budets em vr tikai iztikas minimuma summu. Tomr iztikas minimum nav emtas vr svargas patria preces (personisks higinas priekmeti, saimniecisks preces, luksus preces, alkoholiskie dzrieni un tabakas izstrdjumi). Maksas pakalpojumu (veselbas aprpes un izgltbas maksas pakalpojumi) sfras paplainans tendence, pie kuras patrtji saskaras ar nepiecieambu 100% nomakst pakalpojumus (it pai, ja vii grib saemt kvalitatvus pakalpojumus) un iegdties dzvojamo platbu, nav atspoguota iztikas minimum. Minimlaj patria groz ie pakalpojumi un preces nav iekauti (1.pielikums).
Informcija un laiks. Informcija un laiks nav emti vr k faktori, kuri ietekm iztikas minimumu. Tiek paredzts, ka produkts vienmr ir pieejams par cenm, kuras ir emtas vr iztikas minimuma aprin. Kad aprina iztikas minimumu, tiek paredzts, ka patrtjs zina, kur produkts atrodas un netr laiku t meklanai, k ar iegdei. Netiek emts vr ar laika faktors.
Cena. No pieejas galven mra – eksistences ldzeku tipveida minimuma aprina, izriet vidj lieluma atraanas nepiecieamba. Tas skar ar cenas. Pc oficils statistikas datiem apriniem tiek izmantotas vidjs statistisks cenas paplaintm produktu grupm. Katr no m grupm iekauj dada kvalittes lmea produktus. kvalitte plai varijas ne tikai pc objektviem parametriem, bet ar pc „virtuliem” raksturojumiem, kuri nav obligti svargko vajadzbu apmierinanai (zmola prestis, prdoanas vietas prestis). Lai apmierintu svargks patrtja vajadzbas, ir jizvlas ltas preces un pakalpojumi, jo iztikas minimum ir noteikta summa, par kuru var nopirkt preci vai pakalpojumu. To var pamatot ar ar citiem apsvrumiem: patrtjs ar zemiem ienkumiem diez vai iegdsies drgas vai pat vidjas cenas produktu, jo ir jtgs pret cenu atirbm. Groz noteiktais sadzves preu ekspluatcijas laiks neatbilst raotju garantijm (piemram, plnotais ledusskapja ekspluatcijas laiks ir 20 gadi, bet patiesb tas btu 2 – 7 gadi pc garantijas laika beigm. Zemas kvalittes produkti nevar kalpot tik ilgi, cik tas ir paredzts nolietojuma norms. aj gadjum o produktu normatvos termius nepiecieams korit, emot vr to, ka produkti var iziet no patria ietvariem pirms termia. Cenas vienam un tam paam produktam (pakalpojumam) var mainties atkarb no teritorijas faktora (centrs – perifrija), k ar no gadalaika (sezonas atlaides un izprdoanas). Ekonomisks gaidas un izvle. Patrtju ekonomisks gaidas var emt vr, ievieot uzkrjumu pozcijas paredzamajiem (gaidmajiem) un neparedzamajiem notikumiem. Tdi notikumi var bt dzves situcijas, kad ir nepiecieams paaugstint izdevumus, kuri taj pa laik nav greznba (kzas, bres, nopietna slimba). Atsevii gaidu elementi tiek emti vr dzvojams platbas un pozcijas „citi izdevumi” uzkrjumu veid katr pla produkta grup. Patrtja izvle izriet no iespjas aizvietot vienu produktu un pakalpojumu ar citu (aizvietotju). Izvle vienmr ir saistta ar patrtja brvbu un risku (entiski modifict vai analoiska vienkr prtikas produkta izvle ir atkarga no paa patrtja izvles), bet aprinu metodik izvle netiek emta vr. Var secint, ka, izstrdjot iztikas minimumu, valsts unific patrtju uzvedbas analzi ar minimlu maingo kopumu (patria groza saturs un cena). Pie tam no ptnieku redzesloka pazd jautjumi, kas saistti ar priekrocbm, ekonomiskajm gaidm, k ar tdi, kas skar patrtju izvli, informciju un laiku. Td patrtja uzvedbas faktoru ptana noved pie nepiecieambas izptt msdiengus ekonomiskos patrtja uzvedbas modeus, kur vr tiek emti ar citi maingie, izemot patria groza saturu un cenas.
Nodoku ietekme uz patrtju uzvedbu un labkljbu
Latvijas izdevji un grmatu prdevji aktvi iestjs par likmes pazeminanu, rodot atbalstu pat starptautisku organizciju vid. No 2009.gada augusta Latvij stjs spk samazinta PVN likme (10%) Latvijas mcbu un oriinlliteratrai, realizjot to valsts iekien. Pc autora domm, tas pozitvi ietekms grmatu prdoanas apgrozjuma pieaugumu un nozares attstbu. 2010.gad Latvijas Saeima piema lmumu par PVN pazeminanu valst viesncu nozar no 21% ldz 10%. Tas izraiss tristu daudzuma pieaugumu un viesncu sektora konkurtspjas pieaugumu. Ldz ar PVN palielinanu, Latvij samazinjs nodoku iemumi, bet tas neapturja tlko izmaiu pieemanu likum “Par pievienots vrtbas nodokli” no 2011.gada skuma: PVN standarta likme palielinjs no 21% ldz 22%; samazint likme palielinjs no 10% ldz 12%.
ES samazinto PVN likmi saska ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktvas 2006/112/EK III pielikumu var piemrot tikai noteiktm precm un pakalpojumiem, k ar elektrbas, dabasgzes siltumenerijas (taj skait, malkas) piegdm. Latvij samazint likme 10% apmr tiek piemrota dm preu un pakalpojumu grupm: medikamentu piegdm; medicnas ieru un medicnas preu (ar komplektjoo dau, rezerves dau un piederumu) piegdm; zdaiiem paredzto specializto produktu piegdm; sabiedrisk transporta pakalpojumiem iekzem; siltumenerijas piegdm iedzvotjiem; elektroenerijas piegdm iedzvotjiem; dabasgzes piegdm iedzvotjiem, izemot dabasgzi autotransportam; mcbu literatras, k ar oriinlliteratras izdevumu piegdei (no 2009.gada 1.augusta); malkas un koksnes kurinm piegdm iedzvotjiem (no 2009.gada 1.augusta); viesu izmitinanas pakalpojumiem (no 2010.gada 1.maija). Attiecb uz avzm, urnliem, u.c. periodiskajiem izdevumiem prejas noteikumos ir noteikts, ka m precm samazinto PVN likmi 10% apmr turpina piemrot ldz 2010.gada 31.decembrim. Samazinto PVN likmju ievieanai ir divu veidu pamatojums – atbalstt kdu noteiktu nozari vai kdu noteiktu patrtju grupu.
Saikne starp PVN samazintajm likmm un ekonomisko izaugsmi un darbavietu radanu nav tiea. Lai mehnisms darbotos, likmes samazinjuma rezultt ir jsamazins konkrts preces/pakalpojuma cenai. Cenai ir jkrtas pietiekami, lai radtu lielku pieprasjumu pc konkrts preces/pakalpojuma. Augoajam pieprasjumam savukrt jnoved pie raoanas pieauguma. Lai nodrointu augou raoanu, ir jpieem darb jauns darbaspks nevis jpaaugstina produktivitte vai esoo darbinieku darba laiks. Ja piegdtjs PVN likmes samazinjumu izmanto, lai palielintu savu peu vai darbinieku algas, vai investcijas, mehnisms vairs nedarbojas atbilstoi iecertajam. aj gadjum samazint PVN likme darbojas k subsdija konkrtajam sektoram (jo tiek samazints nodoklis, kas neveido uzmuma izmaksas).
Zemku PVN likmju ietekme uz raoanu un nodarbintbu ir atkarga no patrtju reakcijas uz zemkm cenm un konkurences lmea. Ja patrtji vji rea uz zemkm cenm, raoanas un nodarbintbas pieaugums nebs nozmgs.
PVN samazints likmes ir sava veida valsts atbalsts konkrtai nozarei vai konkrtas preces vai pakalpojuma patrtjam, jo valsts budet tiek iemaksts nodoklis ar samazintu PVN likmi, bet k prieknodoklis tiek atskaitts nodoklis par iegdtajm precm un saemtajiem pakalpojumiem, kas ir aplikti ar standarta PVN likmi. Uzmumiem, kuru veikto darjumu izmaksu lielko dau sastda fiziskais vai intelektulais darbs (t saucamie darbietilpgie pakalpojumi, piemram, frizieri, remonta pakalpojumu sniedzji, u.c.) ar samazints likmes paldzbu var samazint valsts budet maksjam nodoka summu, jo to ieguldtais darbs tiktu aplikts ar zemku nodoka likmi un to vl vairk samazintu atskaitmais prieknodokli (pc standartlikmes). Savukrt personm, kuru darjumu paizmaksu pamat veido iepirkto materilu vai pakalpojumu izmaksas, veidojas starpba starp budet maksjamo nodokli un prieknodokli. PVN prmaksa, ko tai ir tiesbas saemt atpaka no valsts. Raduos starpbu s personas var izmantot pc saviem ieskatiem – cits uz ts rina samazins savu produktu cenu, cits os papildus ldzekus var izmantot sava raguma paaugstinanai vai vienkri segt kdas savas saistbas. Saska ar ES direktvm PVN likme 0% apmr ir piemrojama:
PVN standartlikme Igaunij ir 20%, savukrt Lietuv – 21%. Attiecb uz PVN samazinto likmi jpiezm, ka Igaunija 2009.gad ir paaugstinjusi samazinto PVN likmi ldz 9%, k ar samazinjusi to preu un pakalpojumu jomu, kam t tiek piemrota. Savukrt Lietuva ar 2009.gada 1.janvri ir atclusi PVN samazints likmes, atsevim precm un pakalpojumiem, nosakot prejas periodu ldz 2010.gada 31.decembrim. Btisku patsvaru kopjos nodoku iemumos veido pievienots vrtbas nodoka iemumi (2008.gad 23% no kopjiem nodoku iemumiem). Iepriekjos gados pievienots vrtbas nodoka iemumiem ir bijis augsts pieauguma temps. Tomr 2008.gad sks un 2009.gad turpinjs pievienots vrtbas nodoka iemumu samazinans. Turklt ekonomisks krzes ietekme ir bijusi tik ievrojama, ka ar 2009.gada 1.janvri paaugstint pievienots vrtbas nodoka standartlikme par 3% no 18% uz 21% nespja kompenst iemumu no t samazinjuma.
Kad patrtjs iekst iepriekmintaj nodoku aplikanas kategorij, viam ir likumgas tiesbas makst mazku nodokli. Td veid valsts vada patrtju uzvedbu atseviu patrtju grupu vid.
No efektivittes viedoka valdbai ar paiem augstkajiem nodokiem japliek tie resursi un produkti, pc kuriem piedvjuma un pieprasjuma cenas ir mazk elastgas. Neskatoties uz to, ka augsti nodoki par zemi vai prtikas produktiem var bt efektvi, daudziem tie izrdsies netaisngi un ietekms patrtju uzvedbu samazinot pieprasjumu.
Latvijas mjsaimniecbu patria sadale atkarb no kvintiu grupas k patrtju uzvedbas faktors
Promocijas darb ar ekonomisko uzvedbu apzmts pazmju un rdtju kopums, kas raksturo patrtju darbbas, ieskaitot to patrtju priekrocbas, pieprasjumu pc precm un pakalpojumiem, patria struktru, ienkumu izmantoanas veidus.
Promocijas darb ar ekonomisko uzvedbu jsaprot patrtju uzvedbas stvoklis un dinamika no faktoru (ekonomisko – neekonomisko, rjo – iekjo, ilgtermia – stermia) kompleksa viedoka.
1. Ptot reionlo aspektu, tiek izcelts Latvijas reionu patrtju uzvedbas patnbu analzes ekonomiskais kritrijs, kas atklj vienu vai otru patrtju uzvedbas dominjoo tipu valsts reionos. Patrtju uzvedbas tipi ekonomiski tiek klasificti atkarb no iztikas minimuma („minimlais patria grozs”).
Patrtji, kuru ienkumi ir viendi vai mazki par iztikas minimumu, pieder pie patrtju uzvedbas tradicionl tipa. Patrtji, kuru ienkumi 2 – 3 reizes prsniedz iztikas minimumu (k alternatvs kritrijs tiek pieemta vidj darba alga), ir patrtju uzvedbas aktvais tips. Patrtji, kuru ienkumi ir vairk par iztikas minimumu un 2 – 3 reizes neprsniedz iztikas minimumu, atbilst patrtju uzvedbas tolerantajam tipam.
Pamatojoties uz ptjuma datiem, var konstatt, ka Latvijas reioni atiras pc uzvedbas tipiem. Domin di patrtju uzvedbas tipi: Rgas un Piergas reion – aktvais; Vidzem, Kurzem un Zemgal – tolerantais; Latgal – tradicionlais.
Aktv patrtja uzvedbas tipa prsvars iekj pieprasjum sekm valsts un reionu ekonomisko attstbu. Prjie divi tipi mazk mr sekm ekonomisko attstbu. Svargs patria palielinanas nosacjums ir valsts sadarbba tradicionl tipa patrtju uzvedbas aktivizan, paaugstinot Latvijas iedzvotju labkljbu. paa uzmanba jpievr mazk attsttu reionu (tdu k Latgale) patriam. 2. Kopum analizjot socilekonomiskus faktorus promocijas darb, hipotze apstiprinjs taj zi, ka socilekonomiskie faktori ietekm patrtju uzvedbu.
Atkarb no laika atsevia socilekonomisk faktora ietekme uz patrtju uzvedbu pastiprins vai vjins. Tiek novrotas socilekonomisko faktoru ietekmes dadas priorittes noteiktos laika posmos noteiktos reionos. Btiska loma atseviu socilekonomisko faktoru ietekmes regulan pieder valstij.
Socilekonomiskie faktori: darba alga, cenas (taj skait prtikas produktiem), bezdarbs ietekm patrtju uzvedbu. Ienkumi, k patrtju uzvedbas faktors, ir ievrojams kritrijs mjsaimniecbu finanu stvoka novrtan.
Nodoka likmju (ienkuma nodoklis un PVN) celana izraisa patria samazinanos, apgrozjuma kritumu, patrtju pesimisma pieaugumu. Patrtju uzvedbas iekjais faktors: privtais patri btiski ietekmja Latvijas mjsaimniecbu patrtju konfidenci. Tpat pastv pamatnodarboans, nodarbintbas sektora, reiona, apdzvots vietas, vecuma, vidj ienkuma ietekme uz patrtju konfidenci. 3. Patria procesa rjo un iekjo faktoru kopums, kas izpauas k patrtju uzvedbas ekonomisko (patrtja resursi un to izmantoanas iespjas) un neekonomisko (socilo, kulturlo, tiesisko, teritorilo) faktoru kopums, ietekm (ar virzou vai ierobeojou raksturu) dadas patria procesa stadijas, izmainot patrtju uzvedbu. 4. Valsts unific patrtju uzvedbas analzi ar minimlm ekonomiskm prmaim (ienkumi un cena). Pc autora domm, atkrt jautjumi, kas saistti ar patrtju priorittm, ekonomiskajm gaidm, k ar tdi, kas skar patrtja izvli, laiku un informciju. Tpc patrtju uzvedbas faktoru izpte izraisa nepiecieambu aplkot msdiengus patrtju uzvedbas ekonomiskos modeus, kur tiek emti vr ar citi maingie, izemot ienkumus un cenu. 5. No 2009.gad tika novrota Latvijas iedzvotju ienkumu samazinans tendence. Latvijas mjsaimniecbu patri var nodalt divus etapus: patria palielinans periodu 2000. – 2006.gad un vlk – patria samazinanos. Pieaugoo ienkumu apstkos Latvijas iedzvotji cents patrt, vairk nek nopelnja. Pieaugot inflcijai, pieaug ar patri. Samazinoties ienkumiem, mjsaimniecbas cenas saglabt ierasto patria lmeni un iztr uzkrjumus. Latvijas iedzvotju uzkrjumu dinamik no 2007. gada ldz 2009.gada skumam tika novrota uzkrjumu palielinans. No 2009. gada skuma ldz 2010.gada beigm uzkrjumi samazinjs. Straujas ienkumu palielinans period (par 20 – 40% ik gadu) kop 2004.gada ldz pat 2008.gadam mjsaimniecbas patrja, vairk nek nopelnja, t.i., cents aizemties naudu, nevis uzkrt. To izsauca augst inflcija un aiota, kas tika saistta ar mjsaimniecbu investanu nekustamaj paum. No 2008.gada ldz 2010.gadam mjsaimniecbu patria izdevumi samazinjs.
6. Noguldjumu atlikumu pieaugums tika novrots no 2000.gada ldz 2008.gada augustam (2007.gada oktobr tika novrota slaicga noguldjumu atlikumu samazinans). Tad ldz 2009.gada novembrim notika noguldjumu atlikumu samazinans. Pc tam tika novrots pakpenisks noguldjumu atlikumu pieaugums. Patria daa tika finansta uz kredta rina. Ievrojami palielinjs mjsaimniecbu pards „problemtisko” kredtu form. Tomr msdienu nestabil darba tirgus, nestabils nodarbintbas apstkos, apsteidzoais patri sasaista kredtmjus uz ilgiem gadiem, atemot viiem uz ilgstou laika periodu izvles un rcbas brvbu pieprasjuma sfr. Liel parda un negatvo uzkrjumu situcij pastv liels mjsaimniecbu makstnespjas risks. Tas negatvi ietekms Latvijas ekonomikas ilgtspjgo attstbu. 7. Specializts organizcijas un ES eksperti indeksu un rdtju form veic patrtju konfidences indeksa monitoringu Latvij. Bet rpus viu ptjumu robem paliek patrtju uzvedbas precizitte. Tomr kvalitatvas patrtju uzvedbas un konfidences raksturojums, un to ietekmjoie faktori ir grti pieejami, ja nav skotnjo patrtju aptauju datu. Patria un uzkrjuma dinamik tiek novrots liels noskaojuma (konfidences) faktora iespaids. pai liela t loma ir nenoteiktbas apstkos. Optimistiskais noskaojums, pieaugot ienkumiem, veicina patria pieaugumu. Ja mjsaimniecbas gaida ekonomisks situcijas pasliktinanos, tad ts samazina patria izdevumus un sk uzkrt. 8. Patrtju uzvedbu galvenie skaidrojoie faktori Latvij 2009.gada beigs bija di: ekonomisk situcija, mjsaimniecbas finanu stvoka vrtjums, cenu situcija (cenu pieaugums). Pamatfaktori, kuri izskaidro patrtju uzvedbu Daugavpil no 2001.gada ir esoais mjsaimniecbas materilais stvoklis un ekonomisks gaidas pilst un valst.
9. No ekonomikas teorijas (derguma, patria un pieprasjuma elastguma) viedoka patrtjs mekl maksimlo dergumu, iegdjoties dadus materilos labumus, balstoties uz patrtju uzvedbas trim pamattipiem. ie tipi ir aktvais, tolerantais un tradicionlais. Pc autora domm, aktv patrtja uzvedbas tipa prsvars iekj pieprasjum sekm valsts un reionu ekonomisko attstbu. Prjie divi tipi mazk mr sekm ekonomisko attstbu. Svargs patria palielinanas nosacjums ir valsts sadarbba tradicionl tipa patrtju uzvedbas aktivizcij, paaugstinot Latvijas iedzvotju ienkumu lmeni. 10. Kop ar patrtju uzvedbas faktoranalzi tika veikta patrtju klasterizcija, kuras rezultt tika noteikti etri patrtju veidi. Patrtju klasterizcijas izmantoana atkarb no trs faktoriem patrtju uzvedbas trs tipu ietvaros va nodalt patrtju veidus: aktvie relisti pc attieksmes pret cenm, aktvie un relisti bez attieksmes pret cenm, tradicionlie relisti pc attieksmes pret cenm, tolerantie un tradicionlie optimisti pc attieksmes pret cenm. Patrtju uzvedbas veidu patnbas lielk vai mazk mr mains atkarb no reiona, kur dzvo patrtji, apdzvots vietas, nodarbintbas sektora, pamatnodarboans.
11. Patrtju uzvedbu ietekm katra mjsaimniecbas loceka ienkumu lmenis un via nodarbintba. Nepiecieamie izdevumi un cenu dinamika ar ietekm patrtju uzvedbu. Rg un Pierg ir vairk izteikta cenu ietekme un mazk izteikta samazinto ienkumu faktora ietekme, saldzinot ar prjiem etriem Latvijas reioniem. 12. Faktori, kas veicina aktvu patrtju uzvedbu ir rjie (ienkumi, darba algas dinamika, raoana, nodarbintba, cenu dinamika, labkljba) un iekjie (izdevumi, uzkrjumi, kreditana). Turklt rjie faktori ietekm ekonomisks attstbas samazinanos vai palielinanos. Iekjie faktori ietekm reiona ekonomisks attstbas dinamiku. Ja lielkajai patrtju daai ir raksturgs aktvais vai tolerantais ekonomisks uzvedbas tips, tad reions attstsies. Balstoties uz Prsona korelcijas koeficentiem, socilekonomiskie faktori (cenas, bezdarbs, vidj darba alga) negatvi ietekmja patrtju uzvedbu. Savukrt rpniecbas produkcijas apjomi pozitvi ietekmja patrtju uzvedbu period no 2000. ldz 2009.gadam.
